Sirds veselības profilakse: 4 pārbaudes, kas dzīvībai var būt izšķirošas
Sirds slimības turpina būt viena no galvenajām veselības problēmām un nāves iemesliem Latvijā. Lai gan pēc 40 gadu vecuma ik piecus gadus iedzīvotājiem jāveic sirds un asinsvadu slimību novērtējums, izmantojot SCORE metodi, daudzi Latvijas iedzīvotāji nenovērš uzmanību savai sirds veselībai. FORTEMED medicīnas centra un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra ārsts-kardiologs dr. Daiņus Gilis skaidro, kādēļ jādodas pie ārsta jau šobrīd un ar kādu diagnostiku jāsāk.
Dr. Gilis uzsver, ka profilaktiskas sirds un asinsvadu pārbaudes ir svarīgas sirds veselības uzturēšanai un iespējamo slimību novēršanai. Viņš ieteic četrus pamatveidus sirds veselības kontrolei:
EKG ir ātra un vienkārša metode sirds elektriskās darbības novērtēšanai. Ar EKG palīdzību var konstatēt aritmijas, sirds asinsrites traucējumus un citas sirds problēmas. Dr. Gilis ieteic veikt EKG ik gadu pēc 40 gadu vecuma.
Holter monitorēšana ir ilgtermiņa EKG izmeklējums, kas parasti tiek veikts 24 vai 48 stundu laikā. Pacientam jānēsā ierīce, kas reģistrē sirds elektriskās aktivitātes datus. Holter monitorēšana ļauj konstatēt aritmijas vai citus sirds ritma traucējumus, kuri nav redzami parastā EKG pārbaudē. Dr. Gilis ieteic Holter monitorēšanu veikt ik piecus gadus pēc 40 gadu vecuma un vismaz vienreiz pirms šī vecuma, lai novērtētu sirds funkciju.
Ehokardiogrāfija ir ultraskaņas izmeklējums, kas ļauj novērtēt sirds struktūru, funkciju un asins plūsmu. Šī metode ir efektīva sirds mazspējas, sirds defektu un sirds vārstuļu slimību diagnostikā. Dr. Gilis ieteic ehokardiogrāfiju veikt ik piecus gadus pēc 40 gadu vecuma.
Profilaktiska kardiologa vizīte ir būtiska, lai novērtētu kopējo sirds un asinsvadu veselības stāvokli. Kardiologs var novērtēt jūsu riska faktorus, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu, holesterīna līmeni, cukura diabētu, smēķēšanu un ģimenes vēsturi. Profilaktiskā vizīte pie kardiologa ļauj ārstam ieteikt dzīvesveida izmaiņas, piemēram, uztura un fiziskās aktivitātes pielāgošanu, kas var uzlabot sirds veselību un samazināt slimības risku. Dr. Gilis iesaka apmeklēt kardiologu ik gadu pēc 40 gadu vecuma.
Dr. Gilis uzsver, ka kardiologu praksē bieži tiek konstatēti pacienti ar ilglaicīgi attīstījušām slimībām, kas dažkārt prasa radikālas terapijas. Agrīnā slimības stadijā varēja veikt vienkāršāku ārstēšanu. Tādēļ profilaksei ir liela nozīme.
Šīs profilaktiskās pārbaudes ļauj savlaicīgi atpazīt sirds un asinsvadu slimību pazīmes, kas ļauj sākt ārstēšanu un izvairīties no smagām komplikācijām. Profilaktiskās pārbaudes un pareiza dzīvesveida izvēle ir svarīgs elements labas sirds veselības uzturēšanā.
Dr. Gilis uzsver, ka profilaktiskas sirds un asinsvadu pārbaudes ir svarīgas sirds veselības uzturēšanai un iespējamo slimību novēršanai. Viņš ieteic četrus pamatveidus sirds veselības kontrolei:
- EKG (elektrokardiogramma).
- Holter monitorēšana.
- Ehokardiogrāfija.
- Profilaktiska kardiologa vizīte.
EKG ir ātra un vienkārša metode sirds elektriskās darbības novērtēšanai. Ar EKG palīdzību var konstatēt aritmijas, sirds asinsrites traucējumus un citas sirds problēmas. Dr. Gilis ieteic veikt EKG ik gadu pēc 40 gadu vecuma.
Holter monitorēšana ir ilgtermiņa EKG izmeklējums, kas parasti tiek veikts 24 vai 48 stundu laikā. Pacientam jānēsā ierīce, kas reģistrē sirds elektriskās aktivitātes datus. Holter monitorēšana ļauj konstatēt aritmijas vai citus sirds ritma traucējumus, kuri nav redzami parastā EKG pārbaudē. Dr. Gilis ieteic Holter monitorēšanu veikt ik piecus gadus pēc 40 gadu vecuma un vismaz vienreiz pirms šī vecuma, lai novērtētu sirds funkciju.
Ehokardiogrāfija ir ultraskaņas izmeklējums, kas ļauj novērtēt sirds struktūru, funkciju un asins plūsmu. Šī metode ir efektīva sirds mazspējas, sirds defektu un sirds vārstuļu slimību diagnostikā. Dr. Gilis ieteic ehokardiogrāfiju veikt ik piecus gadus pēc 40 gadu vecuma.
Profilaktiska kardiologa vizīte ir būtiska, lai novērtētu kopējo sirds un asinsvadu veselības stāvokli. Kardiologs var novērtēt jūsu riska faktorus, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu, holesterīna līmeni, cukura diabētu, smēķēšanu un ģimenes vēsturi. Profilaktiskā vizīte pie kardiologa ļauj ārstam ieteikt dzīvesveida izmaiņas, piemēram, uztura un fiziskās aktivitātes pielāgošanu, kas var uzlabot sirds veselību un samazināt slimības risku. Dr. Gilis iesaka apmeklēt kardiologu ik gadu pēc 40 gadu vecuma.
Dr. Gilis uzsver, ka kardiologu praksē bieži tiek konstatēti pacienti ar ilglaicīgi attīstījušām slimībām, kas dažkārt prasa radikālas terapijas. Agrīnā slimības stadijā varēja veikt vienkāršāku ārstēšanu. Tādēļ profilaksei ir liela nozīme.
Šīs profilaktiskās pārbaudes ļauj savlaicīgi atpazīt sirds un asinsvadu slimību pazīmes, kas ļauj sākt ārstēšanu un izvairīties no smagām komplikācijām. Profilaktiskās pārbaudes un pareiza dzīvesveida izvēle ir svarīgs elements labas sirds veselības uzturēšanā.
Citas ziņas
